Skip to main content

MORAS RABIES

                                                             TOPIKU

                                                       MORAS RABIES

 

HATENE KONA-BA ISTORIA

Moras rabies nee foin primeira-vez invade Indonezia iha tinan 1884, hetan husi school {olanda} iha kuda, depois iha tinan 1889 esser w , j , no pening hetan rabies iha asu . iha tinan 1894 , ba dahuluk iha tinan  1894,  virus rabies ataka umanidade,hetan husi Ev De Haan {olanda}.

 

HATENE KONA-BA DEFINISAUN

Rabies nuudar moras viral kontaziozu, no fatal laos deit ba animal, maibe mos ba ita ema. Tanba, moras raiva nee zoonosa, fasil daet no kuandu mosu ona sinal klinika iha animal no ema afetadu, maka ema ou animal afetadu sei mate moras nee kauza husi virus, husi familia rhabdovirida, e ho enera lysa virus. Manifestasaun klinika husi moras refere hatuduforma oin rua. Dauluk mak siak, no daruak mak sei paraliza.

 

HATENE KONA-BA EPIDEMIOLOGIA

Moras ida nee kontinua  sai hanesan problem aba saude publica neebe afekta iha kontinente hotu iha mundu. Maibe iha territorio ka nasaun barak maka livre husi moras refere neebe pretense liu ba iha nasaun sira neebe mais desenvolvidu no iha nasaun barak maka seidauk identifika moras ida nee rasik.

Iha nasaun barak neebe menus desenvolvidu, moras ida nee sai hanesan endemiku no akontese ona nasaun liu 150 iha mundu tomak ho nia konsentrasaunboot liu iha populasaun neebe ho na ekonomia naton no areas remota ka izoladus.

Tuir dadus hatudu katak liu populasaun rihun 29 maka simu profilasis vasinasaun post esposure prophylasis {PEP} neebe deskonfia hetan kontaktu ho moras rabies, no 40 maka labarik sira menor husi tinan15 mai kraik. Dadus iha Indonesia tinan 2015-2019 hatudu katak kazu nee akontese barak liu iha Sulawesi, Kalimantan, Sumatra, NTT.

 

HATENE KONA-BA MORFOLOGIA

Rabies refere ba virus rabies nia ezemplu fiziku. Rabies virus nee pretense ba familia Rhabdoviridae no jeneru lyssavirus. Nia iha morfologia karakteristiaida kona-ba virus infetadu ida, neebe signifika  katak nia iha kapsula proteina ida neebe envolve nia material jenetiku.

Virus rabies no virus RNA ida neebe simples , neebe signifika katak nia material genitiku kompostu husi RNA lubun ida. RNA nee iha imformasaun genetiku neebe presiza ba replikasaun no produsaun virus foun iha selula infetadu sira nia laran. Iha liur virus rabies iha  forma naruk husi kapas. Nia sukat maizemenus metru180 husi kompresaun metro 75 husi diameter. Kapsula proteina sira neebe envolve virus nee no kompostu liu liu husi nukleookapside. Neebe mak responsavel atu proteze material genetiku virus nian.

 

HATENE KONA-BA PATOGENISTA

Patogenista virus rabies refere hanesan nia abilidade atu kauza moras no sintomas iha orgaun uma-nain. Virus no patogoniku tebes ba mamal, inklui ema. Hafoin haruka tiha ba uma-nain, virus hirus nee hafoin fila fali ba fatin inokuladu, hanesan fatin oho animal efetadu. Tuirmai nia habelar ba nervozu peripheral no gradualmente ba sistema nervozu sentral {medulu kakutak no espinal}.

Patogensia virus hirus nian no liu-liu atribui ninian abilidade atu estrega sistema nerbozu. Tanba virus nee too iha sistema nervozu sentral, nia sai fali lalais iha selula nervozu sira, no nee hamosu estragus ba kakutak no tekniku nervozu sira.

 

HATENE KONA-BA SIKLU MORIS

Siklu moras rabies iha animal sira hanesan kanak, katuas, no seluk tan. Hodi hatene ho diak it abele deskreve moras rabies ho kanak hanesan tuir mai

1.      Infeksaun : kanak infetadu ho virus rabies normalmentu husi modrdura ka kodok husi animal seluk neebe infetadu ho moras rabies. Virus entra iha sistema neebe mordedura nia fatin.

2.      Replikasaun lokal: virus rabies replica iha fatin mordedura-nia iha kanak nia sistema nervozu perifiriku. Replikasaun local nee bele dura durante loron ka semana.

3.      Migra ba sistema nervozu central : virus rabies depois de replica loka, maka kontinua espalha ba sistema nervozu central, inklui cerebro no medulla espinhal. Virus utiliza nervozu pereferiku hodi atin sasan neural sira halao replikasaun iha sasan neural.

4.      Replikasaun iha sistema nervozu central: virus rabies kontinua replica iha sistema nervozu central, destruindo sasan neural no afentadu funsionalmentu normal nian.

5.      Propagasaun ba orgaun sira: virus rabies proopagasaun husi sistema nervozu central ba orgaun sira, hanesan rins, pumaun, no orgaun seluk. Ida nee hanesan fase final iha moris virus nian. 

6.      Infeksaun ba saliva: virus rabies maka halo ba saliva kanak nia fatin no halo nafatin mordedura ka kodok ba ema seluk, hodi kontinua espalha moras ba seluk nia uma.

 

HATENE KONA-BA MANEIRA HADAET

 

Virus rabies hadaet ba ema liu husi kontaktu direita husi animal infektadu ho rabia liu husi kanek, mukosa, ou ben neebe infesaun ona ho rabia. Animal neebe lori moras ida nee rasik maioria makas liu husi asu no bele mos husi busa, lekirauk, niki, no seluk tan.

 

HATENE KONA-BA SINTOMAS.

 

1.      Kostupadu

2.      Kolen

3.      Ulun moras

4.      Pasiente senti la konfortabel

5.      Senti katar iha fatin husi asu nst.

 

HATENE KONA-BA TRATAMENTU.

 

1.      Kanek nee tenki fase ho bee neebe halai ho sabaun ka antiseptika durante minute 10-15

2.      Kanek nee fase mos 15 nia laran ,hanesa betadine ou povidone iodine

3.      Numeru 1 ho 2 nee nudar asaun dahuluk nian antes ba klinik ka postu saude neebe besik.

 

HATENE KONA-BA PREVENSAUN

1.      Hamenus kontaktu ho animal sira

2.      Vasina ita nia animal sira

3.      Kuidadu ita nia animal sira atu la kontaktu ho animal fuik.

4.      Avita haan naan sira neebe tein la tasak no naan sira neebe mai husi animal moras, liuliu animal sira neebe mai husi animalmoras, liuliu animal sira neebe identifika ba morass ida nee rasik.

5.      Ba lalais pasilidade saude karik ita senti kontaktu ona ho animal neebe identifika ba moras rabies.

6.      Ba lalais fasilidade saude bainhira senti sintomas ba moras ida nee rasik.

Popular posts from this blog

Cristo Rei of Dili

  Cristo Rei of Dili   e then Indonesian province. (Christ the King of Dili) is a 27.0-meter-high (88.6 ft) statue of Jesus located atop a globe in Dili, East Timor. The statue was designed by Mochamad Syailillah, who is better known as Boil. The statue was officially unveiled by Soeharto in 1996 as a gift from the Indonesian Government to the people of Timor Timur. The statue, and the globe on which it rests, are situated at the end of the Fatucama peninsula, facing out to the ocean, and can be reached by climbing some 597 steps. Question time  When was Cristo Rei Dili built?                1996                 This 89-foot statue of Cristo Rei was constructed in 1996 as a present from                                     Indonesia to East Timor. ...

Orasaun Ruma Applications

 About my Orasaun Ruma Applications

Palácio do Governo de Timor-Leste

   Palácio do Governo de Timor-Leste O Palácio do Governo de Timor-Leste é um edifício governamental que é a sede do gabinete do primeiro-ministro de Timor-Leste. English  (The Palace of the Government of Timor-Leste is a government building that houses the office of the Prime Minister of Timor-Leste.) História A construção foi iniciada na década de 1950 devido aos graves prejuízos causados pelas tropas de invasão japonesa durante a II Guerra Mundial ou Guerra do Pacífico. Foi construída para ser o Palácio do Governador ou das Repartições durante a parte final da administração portuguesa. Durante a ocupação da Indonésia, isto é, entre 1975 à 1999, foi onde estavam o governador e o "vice-governador". Com a independência, em 2002, é batizado para Palácio do Governo e é instalado o gabinete do Primeiro-Ministro do país e mais alguns ministérios ou  secretárias de Estado. English  History Construction began in the 1950s due to the severe damage caused by Japanese in...